patmīlība
patmīlība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | patmīlība | patmīlības |
| Ģen. | patmīlības | patmīlību |
| Dat. | patmīlībai | patmīlībām |
| Akuz. | patmīlību | patmīlības |
| Lok. | patmīlībā | patmīlībās |
Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šajā veca vīra patmīlībā bija arī kaut kas ļoti sociāls.
- Vienaldzība un patmīlība ārda cilvēku no iekšpuses un mūsu valsti no ārpuses.
- Savas patmīlības dēļ nespējam atzīt, ka mums pašiem pietrūkst.
- Nelaid garām izdevību gozēties uzmanības saulītē un apmierināt savu patmīlību.
- Savukārt mūsdienās iecienītās narcises simbolizēja patmīlību, nelaimīgu mīlestību un maldīgas cerības.