patincināt
patincināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patincinu | patincinām | patincināju | patincinājām | patincināšu | patincināsim |
| 2. pers. | patincini | patincināt | patincināji | patincinājāt | patincināsi | patincināsiet, patincināsit |
| 3. pers. | patincina | patincināja | patincinās | |||
Pavēles izteiksme: patincini (vsk. 2. pers.), patinciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patincinot (tag.), patincināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patincinātu
Vajadzības izteiksme: jāpatincina
Neilgu laiku, mazliet tincināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizēm patincinu Daumanta sievu Gunu, tad viņa man vairāk kaut ko izstāsta.
- Tā patincina: “ Vārga, neskaidra vecīša balss?
- lai tad savā ierastajā manierē viņus patincinātu
- fotogrāfe, Māksliniece ar lielu burtu, kuru noteikti varēs patincināt ( vismaz es to darīšu),