patamborēt
patamborēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | patamborēju | patamborējam | patamborēju | patamborējām | patamborēšu | patamborēsim |
| 2. pers. | patamborē | patamborējat | patamborēji | patamborējāt | patamborēsi | patamborēsiet, patamborēsit |
| 3. pers. | patamborē | patamborēja | patamborēs | |||
Pavēles izteiksme: patamborē (vsk. 2. pers.), patamborējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: patamborējot (tag.), patamborēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: patamborētu
Vajadzības izteiksme: jāpatamborē
Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rokdarbu groziņš nestāv dīkā, ik pa brīdim Dzintras kundze kaut ko noada un patamborē sava prieka pēc.
- Tāpēc ik pa laikam man uzmācas neatlaidīga vēlme patamborēt.
- Kad cepumi sacepti, var mazliet arī patamborēt un paadīt.
- Un šajās aukstajās brīvdienās arī sanāca mazliet patamborēt.
- (Savējai netaupīju, taisīju kuplākus volānus, nedaudz augstāku patamborēju, tādēļ arī kādas divas rindas volānu ir vairāk, kā arī pamatdzija izlietota vairāk).