pastreipuļot
pastreipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pastreipuļoju | pastreipuļojam | pastreipuļoju | pastreipuļojām | pastreipuļošu | pastreipuļosim |
| 2. pers. | pastreipuļo | pastreipuļojat | pastreipuļoji | pastreipuļojāt | pastreipuļosi | pastreipuļosiet, pastreipuļosit |
| 3. pers. | pastreipuļo | pastreipuļoja | pastreipuļos | |||
Pavēles izteiksme: pastreipuļo (vsk. 2. pers.), pastreipuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pastreipuļojot (tag.), pastreipuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pastreipuļotu
Vajadzības izteiksme: jāpastreipuļo
Streipuļojot pavirzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cīkstoņi pastreipuļoja atpakaļ, vēl arvien viens otru lamādami.
- Pāris soļu pastreipuļojis, tas sabruka starp alus pudelēm.
- Vārtu gūšanas laikā viņš saskrējās ar pretinieku vārtsargu, tad mazliet pastreipuļoja un laukumā pakrita.
- Cilvēku gandrīz nebija redzams, tikai retu reizi pastreipuļoja garām kāds paguris piedzēries vientuļnieks un, vilkdams sev nopakaļ ēnu, kas melna kā lāsts, nozuda kā žāvām pavērtajā pavārtē.
- Kad uz kapliču atveda puisi, kāds bija viņu atpazinis, jo vēlāk teicis: āā, tas taču bija tas, kurš skrēja gar jūru, pastreipuļoja un nokrita.»