pasteļkrīts
pasteļkrīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pasteļkrīts | pasteļkrīti |
| Ģen. | pasteļkrīta | pasteļkrītu |
| Dat. | pasteļkrītam | pasteļkrītiem |
| Akuz. | pasteļkrītu | pasteļkrītus |
| Lok. | pasteļkrītā | pasteļkrītos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pamāj ar melnas jumta papes gabaliņu, uz kura koši rudenīga pasteļkrīta kārta.
- Zeltiņam svarīgais krāsas vieliskums varēja izpausties ne tikai plastiskā reljefas faktūras veidojumā, bet arī sausumā un irdenumā – ne jau tikai toņu dēļ viņš izgatavoja pasteļkrītus.
- Izmantoju arī pasteļkrītus, pildspalvas, zīmuļus un marķierus.
- Nesen man nopirka sausos pasteļkrītus un es ar tiem zīmēju krāšņo dabu, redzu apkārt un savā iztēlē.
- Reiz mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, atklājot pastelistu darbu izstādi minēja, ka strādājot ar pasteļkrītiem ir darbošanās ar krītu putekļiem, kuri tiek notverti un ieberzēti virsmā.