paspīguļot
paspīguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paspīguļoju | paspīguļojam | paspīguļoju | paspīguļojām | paspīguļošu | paspīguļosim |
| 2. pers. | paspīguļo | paspīguļojat | paspīguļoji | paspīguļojāt | paspīguļosi | paspīguļosiet, paspīguļosit |
| 3. pers. | paspīguļo | paspīguļoja | paspīguļos | |||
Pavēles izteiksme: paspīguļo (vsk. 2. pers.), paspīguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paspīguļojot (tag.), paspīguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspīguļotu
Vajadzības izteiksme: jāpaspīguļo
Īsu brīdi spīguļot.
Avoti: LLVV