paspriedelēt
paspriedelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paspriedelēju | paspriedelējam | paspriedelēju | paspriedelējām | paspriedelēšu | paspriedelēsim |
| 2. pers. | paspriedelē | paspriedelējat | paspriedelēji | paspriedelējāt | paspriedelēsi | paspriedelēsiet, paspriedelēsit |
| 3. pers. | paspriedelē | paspriedelēja | paspriedelēs | |||
Pavēles izteiksme: paspriedelē (vsk. 2. pers.), paspriedelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paspriedelējot (tag.), paspriedelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspriedelētu
Vajadzības izteiksme: jāpaspriedelē
Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu būs, par ko patrīt mēli ar savu gultas draugu, paspriedelēt par cilvēku dīvainībām...
- Valksna būtu varējis drusku paspriedelēt par to, cik dažādos, parastam cilvēkam neiedomājamos veidos dažkārt meklē zagtas mantas.
- Viņus gandrīz vai nav ar maizi jābaro, ļauj tikai paspriedelēt, cik kurš neveiksmīgi veicis plastisko operāciju, kādu nepareizas krāsas apģērbu uzvilcis vai muļķību sagvelzis.
- Nezkāpēc sagribēju mazliet paspriedelēt par telefoniem – tiem, kas mobilie.
- Un šis ir notikums, kur var paspriedelēt mazliet vairāk.