pasprakšēt
pasprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasprakšu | pasprakšam | pasprakšēju | pasprakšējām | pasprakšēšu | pasprakšēsim |
| 2. pers. | pasprakši | pasprakšat | pasprakšēji | pasprakšējāt | pasprakšēsi | pasprakšēsiet, pasprakšēsit |
| 3. pers. | pasprakš | pasprakšēja | pasprakšēs | |||
Pavēles izteiksme: pasprakši (vsk. 2. pers.), pasprakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasprakšot (tag.), pasprakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasprakšētu
Vajadzības izteiksme: jāpasprakš
Neilgu laiku, mazliet sprakšēt.
Avoti: LLVV