pasmaržot
pasmaržot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasmaržoju | pasmaržojam | pasmaržoju | pasmaržojām | pasmaržošu | pasmaržosim |
| 2. pers. | pasmaržo | pasmaržojat | pasmaržoji | pasmaržojāt | pasmaržosi | pasmaržosiet, pasmaržosit |
| 3. pers. | pasmaržo | pasmaržoja | pasmaržos | |||
Pavēles izteiksme: pasmaržo (vsk. 2. pers.), pasmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasmaržojot (tag.), pasmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasmaržotu
Vajadzības izteiksme: jāpasmaržo
1.transitīvs Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
2.intransitīvs Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats noplūcu, pasmaržoju un prom uz virtuvi iepīt garšu virpulī.
- Te tu vari bišķiņ pasmaržot, te es atkal bišķiņ uzliku.
- Viņš neticīgi pasmaržo — baltmaize, sviests un pelēkas desas šķēlītes.
- Saku, ka pašu lasīta manās mājās, iedodu pasmaržot.
- O, kāda smarža — pasmaržo, Jasmīn ...