pasmīnēt
pasmīnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasmīnu | pasmīnam | pasmīnēju | pasmīnējām | pasmīnēšu | pasmīnēsim |
| 2. pers. | pasmīni | pasmīnat | pasmīnēji | pasmīnējāt | pasmīnēsi | pasmīnēsiet, pasmīnēsit |
| 3. pers. | pasmīn | pasmīnēja | pasmīnēs | |||
Pavēles izteiksme: pasmīni (vsk. 2. pers.), pasmīniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasmīnot (tag.), pasmīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasmīnētu
Vajadzības izteiksme: jāpasmīn
Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
Stabili vārdu savienojumiPasmīnēt bardā.
- Pasmīnēt bardā sarunvaloda, frazēma — gandrīz nemanāmi pasmīnēt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Inese ironiski pasmīnēja, taču teica – nu ko, pamēģināsim!
- - Pārāk raustīties nevajag, - pasmīnējis pie viņas vērsās Tiešinis.
- Arī operatora asistents pasmīnēja un pirmo reizi kaut kā mani uzrunāja:
- – Viņš taču divas reizes ir sēdējis, – zvērkopis pasmīnēja.
- “Nākamreiz būšu prātīgāks,” šķībi pasmīnējis, atbildēja Fins.