paslēpenes
paslēpenes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
[LLVV ]
Lietojuma biežums :
Dsk. | |
---|---|
Nom. | paslēpenes |
Ģen. | paslēpeņu |
Dat. | paslēpenēm |
Akuz. | paslēpenes |
Lok. | paslēpenēs |
paslepene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, daudzskaitļa formas lieto abu skaitļu nozīmēLocīšana
[ME ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | paslepene | paslepenes |
Ģen. | paslepenes | paslepeņu |
Dat. | paslepenei | paslepenēm |
Akuz. | paslepeni | paslepenes |
Lok. | paslepenē | paslepenēs |
Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tumšā josla sākas pie nāss un beidzas pie pakaļkājas paslēpenes.
- Tādējādi pakaļkāju paslēpenes Granta zebrām ir baltas.
- Andrievs noberž viņas ķermeni ar siena grīsti, izslauka acis, nāsis un paslēpenes ar mitru lupatiņu.
- Iespējams, viņš bija vienīgais vecis visā iestādē, kuram nebija iznācis iepazīties ar melnīgsnējās daiļavas cičiem un paslēpenēm.
- Manā priekšā puskrēslā snauž milzīga, kupla egle kā sirma vilcene, kas pavērusi paslēpenes ar neskaitāmām, smagām zaru krūtīm.