paslimot
paslimot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paslimoju | paslimojam | paslimoju | paslimojām | paslimošu | paslimosim |
| 2. pers. | paslimo | paslimojat | paslimoji | paslimojāt | paslimosi | paslimosiet, paslimosit |
| 3. pers. | paslimo | paslimoja | paslimos | |||
Pavēles izteiksme: paslimo (vsk. 2. pers.), paslimojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paslimojot (tag.), paslimošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paslimotu
Vajadzības izteiksme: jāpaslimo
Neilgu laiku, mazliet slimot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Organisms jau pierod, bet reizēm ir bijis jāpaslimo pēc kāda aukstāka brauciena. “
- Nedēļu paslimo, atkal uz skolu, pēc laiciņa atkal paslimo, atkal uz skolu…
- Tās nav iesnas, ar kurām septiņas dienas paslimos un tad būs vesels – kā iepriekš.
- Lolita vienmēr teica: “ Es jau nekad nevaru paslimot, citi bērni gan var.”
- Jaraugās, lai sapīkumu un sagurumu ķermenis neiztulko kā vēlmi drusku paslimot un nesteidzas šādi " palīdzēt" no savas puses.