pasliet
pasliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paslienu, pasleju | paslienam, paslejam | paslēju | paslējām | pasliešu | pasliesim |
| 2. pers. | paslien, paslej | paslienat, paslejat | paslēji | paslējāt | pasliesi | pasliesiet, pasliesit |
| 3. pers. | paslien, paslej | paslēja | paslies | |||
Pavēles izteiksme: paslien, paslej (vsk. 2. pers.), paslieniet, paslejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paslienot, paslejot (tag.), pasliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paslietu
Vajadzības izteiksme: jāpaslien, jāpaslej
1.Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
2.Mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaišmatis ar laupījumu soļoja prom, bet melnuzacis ziņkārīgi paslēja uzačus.
- - viņš čukstēja, pasliedams manas kājas uz ledus aukstās dzelzs grabažas.
- Degunu paslējusi, viņa lēnā gaitā devās uz deguma vietu.
- - gaļas bārda nu bija gaisā paslieta, kaula deguns bakstīja debesis.
- Viņš konstatē “ labās rokas mierīgi stingro stāvokli uz paslietajām plāksnēm”.