paseknis
paseknis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paseknis | pasekņi |
| Ģen. | pasekņa | pasekņu |
| Dat. | paseknim | pasekņiem |
| Akuz. | pasekni | pasekņus |
| Lok. | paseknī | pasekņos |
1.Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne1; paseksnis1.
2.Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne2; paseksnis2.
Avoti: LDG, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagrabi un pasekņi mani tādu padarīja, izsitumi un netīrumi priekš tautas.
- Nez no pasekņiem kur ārā vilcis,
- Mēs paslēpsim pasekņos.
- Paslēpjos, pasekņos,
- Kad nu pārbrauca mājās, tad pati ielika lupatu ar visu ogli kambarī, zem savas pagultas, paseknī.