pasēņot
pasēņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasēņoju | pasēņojam | pasēņoju | pasēņojām | pasēņošu | pasēņosim |
| 2. pers. | pasēņo | pasēņojat | pasēņoji | pasēņojāt | pasēņosi | pasēņosiet, pasēņosit |
| 3. pers. | pasēņo | pasēņoja | pasēņos | |||
Pavēles izteiksme: pasēņo (vsk. 2. pers.), pasēņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasēņojot (tag.), pasēņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasēņotu
Vajadzības izteiksme: jāpasēņo
Neilgu laiku, mazliet sēņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču šajās brīvdienās izdevās ar vecākiem pasēņot tā pa īstam.
- Kad došos ciemos pie meitas uz Pilteni, tad tur sanāks pasēņot.
- Sanācis pat nedaudz pasēņot, atrodot pāris kundziņu un baraviku.
- Pagaidām mēs vēl varam aiziet tur paogot, pasēņot.
- Viņa sacīja, ka pati nevar aizdoties pasēņot.