parupjš
parupjš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | parupjš | parupji |
| Ģen. | parupja | parupju |
| Dat. | parupjam | parupjiem |
| Akuz. | parupju | parupjus |
| Lok. | parupjā | parupjos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| parupja | parupjas |
| parupjas | parupju |
| parupjai | parupjām |
| parupju | parupjas |
| parupjā | parupjās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | parupjais | parupjie |
| Ģen. | parupjā | parupjo |
| Dat. | parupjajam | parupjajiem |
| Akuz. | parupjo | parupjos |
| Lok. | parupjajā | parupjajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| parupjā | parupjās |
| parupjās | parupjo |
| parupjajai | parupjajām |
| parupjo | parupjās |
| parupjajā | parupjajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
parupji apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Samērā, arī mazliet rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
1.1.Par seju, tās vaibstiem.
2.Paskarbs, pazems (par skaņu).
3.Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
3.1.Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
4.apvidvārds Tāds, kas ir samērā rupji vērpts (par dziju, pavedienu).
5.apvidvārds Tāds (audums), kas gatavots no rupji vērptiem pavedieniem.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzīga matu kaudze afro stilā, parupjas kustības un nekaunīgas manieres.
- ( uzprasās atcerēties parupju anekdoti par virtuālo naudu un reālo bordeli virtuvē...
- Es tomēr ņemtu parupju priežu mizas mulču,» saka apzaļumošanas speciālists.
- Piektajai daļai nav pieņemams familiārs, parupjš runas veids.
- «Es tomēr ņemtu parupju priežu mizas mulču,» saka apzaļumošanas speciālists.