particips
particips vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | particips | participi |
| Ģen. | participa | participu |
| Dat. | participam | participiem |
| Akuz. | participu | participus |
| Lok. | participā | participos |
part. saīsinājums
Divdabis.
Stabili vārdu savienojumiDeklinējamais particips.
- Deklinējamais particips vārdkoptermins — divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis
- Nedeklinējamais particips vārdkoptermins — divdabis, kas nosauc darbības vai stāvokļa pazīmi un kam nav gramatisko formu; nelokāmais divdabis
Avoti: LLVV, VsV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turklāt ὁ ὤν ir vīriešu dzimtes particips ar artikulu, kuru latviešu valodā ( vairāk?)
- Bet kas mums pie viņas še beidzot pilnam jāslavē, tā ir – neizdevušos nosaukumus atskaitot – labā valoda, attiecoties uz pilnajām galotnēm un participu jauko lietāšanu.
- ὁ ὤν visupirms ir substantivizēts particips, t.i., tā verba forma, kuras atsevišķus paveidus latviešu valodā lietot neiesaka, bet sengrieķu filozofijā un valodā vispār participi tiek lietoti ik uz soļa.
- Darināts šis particips ir no vārda ‘būt,’ un ‘latzemes’ mēlē to pietuveni varētu izteikt ar vārdiem ‘esošais,’ ‘irošais’ ( kr. v.: сущее) vai vismaz ‘tas, kas ir.’
- 1891. gadā viņš analizē „ nevietā nostādītu ģenitīvu”, norādot, ka „ pareizi latviešu valodas virsraksti nebūt nelīdzinās krievu, bet gan grieķu vai latīņu” ( piemēram, Ksenofonta ievērojumi, nevis Ievērojumi Ksenofonta), tāpat aplūkots arī ģenitīvs pie participa ( pareiza secība — tēva audzināts, Dieva radīts) ( Mīlenbahs 1891, 20).