paravēt
paravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paravēju | paravējam | paravēju | paravējām | paravēšu | paravēsim |
| 2. pers. | paravē | paravējat | paravēji | paravējāt | paravēsi | paravēsiet, paravēsit |
| 3. pers. | paravē | paravēja | paravēs | |||
Pavēles izteiksme: paravē (vsk. 2. pers.), paravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paravējot (tag.), paravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paravētu
Vajadzības izteiksme: jāparavē
Neilgu laiku, mazliet ravēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vasarā skrienu zālīti papļaut, dobes paravēt.
- Aizeju paravēt un izdaru visu citu.
- Iestādi tomātiņus, paravē dillītes…
- Paravējot nekauņas.
- Tad parasti cenšos aizbraukt uz tēva mājām Codes pusē, kur mēdzu šo to paravēt, padarīt citus lauku darbus.