paraugcilvēks
paraugcilvēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paraugcilvēks | paraugcilvēki |
| Ģen. | paraugcilvēka | paraugcilvēku |
| Dat. | paraugcilvēkam | paraugcilvēkiem |
| Akuz. | paraugcilvēku | paraugcilvēkus |
| Lok. | paraugcilvēkā | paraugcilvēkos |
Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Romāna “ Skolotāji” darbība notiek Hruščova atkušņa laikā, kad vienīgais PSRS oficiāli atzītais literārais virziens bija sociālistiskais reālisms, kurš atspoguļoja padomju paraugcilvēka tēlu un padomju literatūras pārākumu pār Rietumu literatūru.
- Protams, ir politiķi vai sabiedrībā zināmie, kuri no rīta ir ģimenes paraugcilvēki, bet vakarā var doties uz “ publisko namu”, tas ir kā politiķis seko partijas vai grupējumu interesēm, kas ir pretrunā ar valsts interesēm, bet vakarā baigais masons, kurš deklamē godīgumu, ētiskumu, un tā tālāk....
- Viņam piemīt augsta pašcieņa, morāli viņš iemieso paraugcilvēku un nekad nemelo.
- Lai nekas no tās puses nemaitātu padomju paraugcilvēku prātus.
- Maksims patiešām laikam nav bijis paraugcilvēks.