parastums
parastums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | parastums | parastumi |
| Ģen. | parastuma | parastumu |
| Dat. | parastumam | parastumiem |
| Akuz. | parastumu | parastumus |
| Lok. | parastumā | parastumos |
1.Vispārināta īpašība → parasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība1.
2.Vispārināta īpašība → parasts4, šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība2.
3.Vispārināta īpašība → parasts6, šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība3.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tieši Matīsa parastumā, līdzīgi kā daudzos citos klasiskos vēsturei veltītos daiļliteratūras darbos, slēpjas romāna spēks.
- Lai dzīvo parastums!
- Nu, ok, norakstīsim manu neizpratni uz manu parastumu.
- Bieža imperatīvu izmantošana var liecināt par šādu situāciju parastumu ekstralingvistiskajā kontekstā.
- Grupas dalībnieki zināmā mērā vēlējās būt apgaismotāji šajā parastuma jūrā