paralēlisms
paralēlisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paralēlisms | paralēlismi |
| Ģen. | paralēlisma | paralēlismu |
| Dat. | paralēlismam | paralēlismiem |
| Akuz. | paralēlismu | paralēlismus |
| Lok. | paralēlismā | paralēlismos |
1.parasti formā: vienskaitlis Vienlaicīga (līdzīgu parādību, norišu u. tml.) pastāvēšana.
2.parasti formā: vienskaitlis Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums.
3.jomas: literatūrzinātne, valodniecība Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
4.joma: matemātika Paralelitāte – tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
5.joma: bioloģija Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzīgus " paralēlismus" varēja rast arī citu tālaika meistaru darbos.
- Paralēlisma sastatījumu pāri iezīmē plašu ābeles tēla papildnozīmju loku.
- Laikmeta teorētisko un estētisko ideju maiņā daudzi Eiropas modernisma pārstāvji izdzīvoja līdzīgu māksliniecisko interešu paralēlismu.
- Tā, piem., Inta Freimane ( Freimane 1993) analizējusi gramatisko polisēmiju kā paralēlismu veidu.
- Tikko atzīmētais paralēlisms abu šo svētku raksturā panāca, ka tie it kā apvienojās vienā ciklā.