parakņāt
parakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | parakņāju | parakņājam | parakņāju | parakņājām | parakņāšu | parakņāsim |
| 2. pers. | parakņā | parakņājat | parakņāji | parakņājāt | parakņāsi | parakņāsiet, parakņāsit |
| 3. pers. | parakņā | parakņāja | parakņās | |||
Pavēles izteiksme: parakņā (vsk. 2. pers.), parakņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: parakņājot (tag.), parakņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: parakņātu
Vajadzības izteiksme: jāparakņā
1.Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
1.1.pārnestā nozīmē, intransitīvs Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs tos drusku parakņājam.
- Viņš pacēla augšā kādu vieglāku akmeni, ar nazi parakņāja zemi un tūlīt atrada divas brangas sliekas, kas gan centās glābties bēgot, taču nesekmīgi.
- Biju šeit jau agrāk, varat paši pārliecināties - parakņāt arhīvu.
- Noteikti, ja tur parakņātos TK, vēl daudz kā interesanti korumpantiska varētuaatrast.