paradoksālisms
paradoksālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paradoksālisms | paradoksālismi |
| Ģen. | paradoksālisma | paradoksālismu |
| Dat. | paradoksālismam | paradoksālismiem |
| Akuz. | paradoksālismu | paradoksālismus |
| Lok. | paradoksālismā | paradoksālismos |
Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
Avoti: LLVV