paprātot
paprātot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paprātoju | paprātojam | paprātoju | paprātojām | paprātošu | paprātosim |
| 2. pers. | paprāto | paprātojat | paprātoji | paprātojāt | paprātosi | paprātosiet, paprātosit |
| 3. pers. | paprāto | paprātoja | paprātos | |||
Pavēles izteiksme: paprāto (vsk. 2. pers.), paprātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paprātojot (tag.), paprātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paprātotu
Vajadzības izteiksme: jāpaprāto
Neilgu laiku, mazliet prātot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr laiva rāmi slīdēja uz stāvvada pusi, bija laiks nedaudz paprātot.
- – Es par to esmu paprātojusi, – viņa uzsāk nākamajā dienā.
- Paprātosim, kas jāzina,
- Lielkrēsls ar ērtiem roku paliktņiem, lai, atspiežoties pret to, varētu vaļīgi izlaisties un paprātot par dzīvi.
- Tā kā specializācijas ir diezgan dažādas, ir vērts paprātot, ko atlasīt nākamajai kaujai un ko atstāt štābā, pagozēties pie kamīna.