papozēt
papozēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papozēju | papozējam | papozēju | papozējām | papozēšu | papozēsim |
| 2. pers. | papozē | papozējat | papozēji | papozējāt | papozēsi | papozēsiet, papozēsit |
| 3. pers. | papozē | papozēja | papozēs | |||
Pavēles izteiksme: papozē (vsk. 2. pers.), papozējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papozējot (tag.), papozēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papozētu
Vajadzības izteiksme: jāpapozē
Neilgu laiku, mazliet pozēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sīmani, ej papozē!
- Klausoties šais brīnumainajos stāstos, viņš līdzcietīgi smaida aiz pieklājības kā cilvēks, kurš neatsakās papozēt uz pāris minūtēm.
- Interesanti, ka pēc visām šīm nebūšanām vēl pagājušajā sestdienā Frenks ierosinājis sievai viņas koncertā kopā papozēt presei, lai parādītu, kādi abi saskanīgs pāris.
- Kalniņa dzīvesbiedre Agra priekā par vīra guvumu mežā palepojusies, sociālajos tīklos ievietojot fotogrāfiju ar piebildi: „ Kā lai nepapozē pie tāda pusdienu loma?”
- Es biju tik bezkaunīga un lūdzu, lai viņš man kādu stundiņu papozē.