paplaiksnīt
paplaiksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplaiksnīju | paplaiksnījam | paplaiksnīju | paplaiksnījām | paplaiksnīšu | paplaiksnīsim |
| 2. pers. | paplaiksnī | paplaiksnījat | paplaiksnīji | paplaiksnījāt | paplaiksnīsi | paplaiksnīsiet, paplaiksnīsit |
| 3. pers. | paplaiksnī | paplaiksnīja | paplaiksnīs | |||
Pavēles izteiksme: paplaiksnī (vsk. 2. pers.), paplaiksnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplaiksnījot (tag.), paplaiksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplaiksnītu
Vajadzības izteiksme: jāpaplaiksnī
2.Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārs smaids paplaiksnīja viņas sejā.
- Smaids paplaiksnīja viņa acīs, tad klusēdams viņš apmaisīja vērmeļu liķieri.
- Piepeši smaids paplaiksnīja Dirka apaļajā sejā.