papildinātājs
papildinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | papildinātājs | papildinātāji |
| Ģen. | papildinātāja | papildinātāju |
| Dat. | papildinātājam | papildinātājiem |
| Akuz. | papildinātāju | papildinātājus |
| Lok. | papildinātājā | papildinātājos |
papildinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | papildinātāja | papildinātājas |
| Ģen. | papildinātājas | papildinātāju |
| Dat. | papildinātājai | papildinātājām |
| Akuz. | papildinātāju | papildinātājas |
| Lok. | papildinātājā | papildinātājās |
1.Darītājs → papildināt.
2.joma: valodniecība Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
Stabili vārdu savienojumiPapildinātāja palīgteikums.
- Papildinātāja palīgteikums vārdkoptermins — palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālāk aprakstītas secības īpatnības verbālā vārdkopā — papildinātāja un dažādu apstākļu tipiskais novietojums.
- Papildinātājs kā tēma un zināmās informācijas paudēja jāaplūko galvenokārt kontekstā, nevis izolētos teikumos.
- Kā redzams, infinitīvs, no kura atkarīgs šis papildinātājs, ir distantā novietojumā.
- Parastā teikuma locekļu secība turku valodā — teikuma priekšmets, papildinātājs un darbības vārds.
- Šādos teikumos tiešo papildinātāju ļauj uzsvērt gan teikuma priekšmeta neminēšana, gan tiešā papildinātāja novietojums.