papūdēt
papūdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papūdēju | papūdējam | papūdēju | papūdējām | papūdēšu | papūdēsim |
| 2. pers. | papūdē | papūdējat | papūdēji | papūdējāt | papūdēsi | papūdēsiet, papūdēsit |
| 3. pers. | papūdē | papūdēja | papūdēs | |||
Pavēles izteiksme: papūdē (vsk. 2. pers.), papūdējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papūdējot (tag.), papūdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papūdētu
Vajadzības izteiksme: jāpapūdē
Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paturi to zivi saulē un papūdē.
- Kad to inventāru bija pāris gadu papūdējuši, beidzot saprata, ka ar planieriem militāras akcijas nav iespējams veikt, un salocītus, samīcītus atdeva atpakaļ.
- Metiet malā muļķīgus aizspriedumus, jo lielo attīreņu izņemtās baktērijas, kas vēl papūdētas kaudzēs, vai dīķos, tāpat nonāk uz zemnieku laukiem, tālāk graudos un garšīgās bulciņās, ko notiesājam un sākam visu no gala:)...
- Turklāt viņa laikā mājas sienas apsistas ar papi un krietni papūdētas. «
- Arī liekais ūdens, kas pagājušajā rudenī un vēl šopavasar stāvēja daudzās vietās, kur lāmas nebija gadiem redzētas, ir darījis savu – papūdējis gan koku saknes, gan nolikvidējis pa kādam augam ar seklāku sakņu sistēmu.