paošņāt
paošņāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paošņāju | paošņājam | paošņāju | paošņājām | paošņāšu | paošņāsim |
| 2. pers. | paošņā | paošņājat | paošņāji | paošņājāt | paošņāsi | paošņāsiet, paošņāsit |
| 3. pers. | paošņā | paošņāja | paošņās | |||
Pavēles izteiksme: paošņā (vsk. 2. pers.), paošņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paošņājot (tag.), paošņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paošņātu
Vajadzības izteiksme: jāpaošņā
1.Paostīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagriezos pret vēju un paošņāju — kā tad, pēc zaķa smaržo.
- Ielīda arī pretējās puses grāvī, tad paošņāja grāvja malu meža pusē.
- Donneps atvēra logus, izgāja gaitenī un arī paošņāja gaisu.
- (Redzams, kā P. Aleksanders skaļi paošņā gaisu.)
- Es paskraidīju starp tiem, paošņāju un metos kašāties.