pantiņš
pantiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pantiņš | pantiņi |
Ģen. | pantiņa | pantiņu |
Dat. | pantiņam | pantiņiem |
Akuz. | pantiņu | pantiņus |
Lok. | pantiņā | pantiņos |
1.Dem. → pants.
2.sarunvaloda Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
Stabili vārdu savienojumiSkaitāmais pantiņš.
- Skaitāmais pantiņš kolokācija — vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tad rakstīju atbilstošus bērnu pantiņus ( LUF 1. k. studente).
- Anna pie sevis skaitīja pantiņu, kuru viņai bija iemācījis tētis:
- Visbeidzot seko īsi pantiņi, kas vielu attiecina uz bērna ikdienas dzīvi.
- Atceraties, bija gar sienām izliktas lapas ar asprātīgiem zīmējumiem un pantiņiem?
- Tas varētu būt kāds īpašs pantiņš, dziesmiņa, buramvārdi.