pantenis
pantenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pantenis | panteņi |
| Ģen. | panteņa | panteņu |
| Dat. | pantenim | panteņiem |
| Akuz. | panteni | panteņus |
| Lok. | pantenī | panteņos |
Pākstenis, kas nogatavojies iežmaugu vietās šķērsām sadalās posmos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiuleņ maņ kriss viersā i oponēs , skaitūt stereotipiskū panteņu , ka nivīns jau piec 20 godu latgaliski narunuos , pat saimē nā , i naskaitēs nikai
- Laižam uz Panteni, kur pa gabalu stāv stalti izslējusies mūsu muiža.
- Bet, tā kā nav muižā bijis tik garš zāģis, ar kuru varētu Tūteres dižozolu zāģēt, viņš bijis spiests braukt tālāk uz Panteni un tai vietā nozāģēt Šnellenes upuru ozolu.