panloģisms
panloģisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | panloģisms | panloģismi |
| Ģen. | panloģisma | panloģismu |
| Dat. | panloģismam | panloģismiem |
| Akuz. | panloģismu | panloģismus |
| Lok. | panloģismā | panloģismos |
Filozofiska mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
Avoti: LLVV