panirt
panirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | panirstu | panirstam | paniru | panirām | paniršu | panirsim |
| 2. pers. | panirsti | panirstat | paniri | panirāt | panirsi | panirsiet, panirsit |
| 3. pers. | panirst | panira | panirs | |||
Pavēles izteiksme: panirsti (vsk. 2. pers.), panirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: panirstot (tag.), paniršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: panirtu
Vajadzības izteiksme: jāpanirst
1.Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
1.1.Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pāris dienas atpūtušies un paniruši Daresalamā, sākām virzīties dienvidu virzienā.
- Pirmā torpēda paskrēja garām, bet pārējās divas panira zem kuģa.
- – Viens tūlīt ēdīs, otrs aizbrauca panirt, – skaidro Mikucīte.
- Noskrapstēja atslēga, priekšnamā bija dzirdamas Ervīna un Ilonas balsis, un Rudīte panira zem dīvāna.
- Gluži kā panirdama zem ūdens, viņa dziļi ievilka gaisu un, elpu aizturējusi, sāka skūt matus.