panadze
panadze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | panadze | panadzes |
| Ģen. | panadzes | panadžu |
| Dat. | panadzei | panadzēm |
| Akuz. | panadzi | panadzes |
| Lok. | panadzē | panadzēs |
1.joma: anatomija Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas.
2.apvidvārds Atkniedējamā nagla, kniede.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieskretušas melnas panadzes: melni netīrumu pusmēneši un aplupusi rožaina laka.
- Divpadsmit kaulaini zēnu pirksti, kuriem nagi bija rūpīgi apgriezti un panadzes iztīrītas.
- Citrons izbalināja plaukstas, bet panadzes, nagi un pirkstu gali palika nekaunīgi sārti.
- Vīru ar spalvainajām rokām un melnajām panadzēm, kurš iztraucēja izsalkušo Muki, sauca Veino.
- Papiliniet eļļu arī zem naga maliņas, bet pirms tam kārtīgi iztīriet panadzes no atmirušajām šūnām.