pamāte
pamāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pamāte | pamātes |
Ģen. | pamātes | pamāšu |
Dat. | pamātei | pamātēm |
Akuz. | pamāti | pamātes |
Lok. | pamātē | pamātēs |
1.Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
2.Pubertātes iniciācijā īstā māte, kurai jārīkojas kā pamātei (1), izraidot bērnu no savas paspārnes, aizgādniecības.
3.apvidvārds Māllēpe ("Tussilago farfara").
Avoti: LLVV, TlV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram: " Pelnrušķīte dzīvo ar pamāti un tās divām meitām.
- Vienreiz Sultāns nožņaudza Lielvezīru, jo tas esot piekāvis viņa pamāti.
- No septiņu gadu vecuma viņu audzināja mātes pamāte un viņas tēvs.
- “Kakatrē ir mana pamāte, viņa mani pārvērta par zvirbuli.
- Un kaut arī tā man ir bijusi dažā ziņā ļauna pamāte...