pamirgot
pamirgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamirgoju | pamirgojam | pamirgoju | pamirgojām | pamirgošu | pamirgosim |
| 2. pers. | pamirgo | pamirgojat | pamirgoji | pamirgojāt | pamirgosi | pamirgosiet, pamirgosit |
| 3. pers. | pamirgo | pamirgoja | pamirgos | |||
Pavēles izteiksme: pamirgo (vsk. 2. pers.), pamirgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamirgojot (tag.), pamirgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamirgotu
Vajadzības izteiksme: jāpamirgo
Īsu brīdi mirgot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lampiņa pēc atslēgas izņemšanas pamirgo pāris minūtes un tad klusums.
- es ar Toyotu izbraucu Ķekavas dopu čilā 100 pa stūriem kaukas pabremzē panelī pamirgo un papīkst 2 gadi vecas varkas ar skujas rakstu tur labi
- Citādi vienmēr ir vilinājums paņemt telefonu, ja tur kaut kas nopīkstējis vai pamirgojis, un tad jau gribas paskatīties vēl to un vēl šo...
- tas nevarētu būt sasitīts ar jaunajām mašīnām, jo Hyundai ir tas labums, ka nekas nepīkst un nemorgo, ja nav piespeādzējies - nedaudz pamirgo, kad uzsāk braukt un viss...
- Un patiešām – īsu acumirkli pamirgojis, virpuļojošais ritenis pārvērtās burtos, un stikla durvis uz Latviju atvērās.