pamesls
pamesls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pamesls | pamesli |
| Ģen. | pamesla | pameslu |
| Dat. | pameslam | pamesliem |
| Akuz. | pameslu | pameslus |
| Lok. | pameslā | pameslos |
Tas, ko nicina, nievā, pret ko necienīgi izturas.
Stabili vārdu savienojumiKāju pamesls.
- Kāju pamesls nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nav kļuvuši ne par sabiedrības pamesliem, ne par vienaldzīgiem, aukstiem vai inertiem ļautiņiem.
- Droši vien viņai patiktos parunāties, it sevišķi, ja cieminieki viņu tur par kāju pameslu.
- Nu, ziniet, tādam ātri spārni jāapcērp, lai neiedomājas visus par saviem kāju pamesliem uzskatīt.
- Tušs sevī paskaitīja, cik cilvēku viņam paveicies nogalēt, bet sanāca tik maz, ka viņš jau sāka justies kā tāds kāju pamesls.
- Visi domāja, ka Šķielei ar galvu kaut kas nav kārtībā, visi turēja viņu par pilnīgu kāju pameslu, pat Harkas bērni nelika mieru.