pamelnēt
pamelnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamelnēju | pamelnējam | pamelnēju | pamelnējām | pamelnēšu | pamelnēsim |
| 2. pers. | pamelnē | pamelnējat | pamelnēji | pamelnējāt | pamelnēsi | pamelnēsiet, pamelnēsit |
| 3. pers. | pamelnē | pamelnēja | pamelnēs | |||
Pavēles izteiksme: pamelnē (vsk. 2. pers.), pamelnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamelnējot (tag.), pamelnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamelnētu
Vajadzības izteiksme: jāpamelnē
Mazliet, daļēji nomelnēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vēl tur bija jau jūtami pamelnējis bundulītis ar Elzas sen atpakaļ gādātām tabletītēm, kuras viņa kādreiz ar varītēm lika Gintam norīt, ja viņš bija nemierīgs un daudz un nešpetni runāja pretī.