pamaurot
pamaurot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamauroju | pamaurojam | pamauroju | pamaurojām | pamaurošu | pamaurosim |
| 2. pers. | pamauro | pamaurojat | pamauroji | pamaurojāt | pamaurosi | pamaurosiet, pamaurosit |
| 3. pers. | pamauro | pamauroja | pamauros | |||
Pavēles izteiksme: pamauro (vsk. 2. pers.), pamaurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamaurojot (tag.), pamaurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamaurotu
Vajadzības izteiksme: jāpamauro
Neilgu laiku, mazliet maurot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- rtm: pamauro,pamauro ...
- Rušinās Vērsis pa savu māju vai mazdārziņu, sazemējies un priecīgs par to, ka viss briest, palaikam pamauro uz mājiniekiem, ka jārušina cītīgāk, ja vēl kādu eirīti ar mazdārziņa ražu var nopelnīt.