pamērcēt
pamērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamērcēju | pamērcējam | pamērcēju | pamērcējām | pamērcēšu | pamērcēsim |
| 2. pers. | pamērcē | pamērcējat | pamērcēji | pamērcējāt | pamērcēsi | pamērcēsiet, pamērcēsit |
| 3. pers. | pamērcē | pamērcēja | pamērcēs | |||
Pavēles izteiksme: pamērcē (vsk. 2. pers.), pamērcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamērcējot (tag.), pamērcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamērcētu
Vajadzības izteiksme: jāpamērcē
1.Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
2.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arančini pasniedz karstus un ēd tāpat vai pamērcē bumbiņas tomātu mērcē.
- Ripiņās vai daiviņās sagrieztos dārzeņus pamērcē mīklā un liek sakarsētajā eļļā.
- Sakarsē un pamērcē, sakarsē un pamērcē, kamēr sāks smaidīt!
- Vēsos vakaros var pamērcēt siltā tējā, vai ziemā – karstvīnā.
- Pamērcējis karašas riecienu pienā, viņš to sāka nesteidzīgi zelēt.