paluncināt
paluncināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paluncinu | paluncinām | paluncināju | paluncinājām | paluncināšu | paluncināsim |
| 2. pers. | paluncini | paluncināt | paluncināji | paluncinājāt | paluncināsi | paluncināsiet, paluncināsit |
| 3. pers. | paluncina | paluncināja | paluncinās | |||
Pavēles izteiksme: paluncini (vsk. 2. pers.), palunciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paluncinot (tag.), paluncināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paluncinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaluncina
Neilgu laiku, mazliet luncināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Samsons pirmo reizi, kopš sevi atcerējās, paluncināja asti.
- Reksa pleci notrīsēja — pēdējās paliekas no mēģinājuma paluncināt zaudēto asti.
- Suns pieklājīgi paluncināja asti, bet turpināja uzticīgi gaidīt viņu.
- Kerbers līksmi paluncināja astes spuru un sajūsmināts ošņāja skeleta seju.
- Taču roks vienmēr ieradās tīkamā noskaņojumā un laipni paluncināja asti.