paltraks
paltraks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | paltraks | paltraki |
Ģen. | paltraka | paltraku |
Dat. | paltrakam | paltrakiem |
Akuz. | paltraku | paltrakus |
Lok. | paltrakā | paltrakos |
1.Garš, plats virssvārks.
1.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz ekrāna visi trīs steidzīgi norāva savus paltrakus un palika pavisam pliki.
- Andželika vakara saulē purināja savus paltrakus un sariktēja sagāztos ratiņus.
- Pie pasu lodziņiem sēž vīri baltos “ paltrakos”.
- Ārstējies, pieskati studiju un neļauj politiķiem pirms vēlēšanām mūs nopirkt ar visiem paltrakiem.
- Mūks bez garas domāšanas parāva uz augšu mūķenes paltraku, zem kura nekā nebija!