palaizīt
palaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palaizu | palaizām | palaizīju | palaizījām | palaizīšu | palaizīsim |
| 2. pers. | palaizi | palaizāt | palaizīji | palaizījāt | palaizīsi | palaizīsiet, palaizīsit |
| 3. pers. | palaiza | palaizīja | palaizīs | |||
Pavēles izteiksme: palaizi (vsk. 2. pers.), palaiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palaizot (tag.), palaizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palaizītu
Vajadzības izteiksme: jāpalaiza
1.Neilgu laiku, mazliet laizīt.
1.1.Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad pabaroju, roku gan palaizīja, bet glaudīt sevi neļāva.
- Līmē cik gribi ceļmallapas un dod palaizīt kaimiņu sunim- nav jēgas.
- Es allaž tiecos palaizīt to eļļu, bet viņš bārās:
- Viņi pieceļas tikai, lai ēstu vai vismaz palaizītu akmeni.
- Gribēdams nomierināt, es arī viņai palaizīju roku.