palūrēt
palūrēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palūru | palūram | palūrēju | palūrējām | palūrēšu | palūrēsim |
| 2. pers. | palūri | palūrat | palūrēji | palūrējāt | palūrēsi | palūrēsiet, palūrēsit |
| 3. pers. | palūr | palūrēja | palūrēs | |||
Pavēles izteiksme: palūri (vsk. 2. pers.), palūriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palūrot (tag.), palūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palūrētu
Vajadzības izteiksme: jāpalūr
Slepus paskatīties, pavērot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Murmulītis palūrēja gar krūma malu un ieraudzīja šurp nākam Rūķi Žēlotāju.
- Es palūru viņam garām un atklāju, ka te notiek pakaļdzīšanās.
- Ticis līdz mājas stūrim, viņš pieliecās un palūrēja aiz stūra.
- Ar acs kaktiņu palūrēja gan uz manu pusi un fiksi novērsās.
- Andželika palūrēja caur pieri, ar acīm sekodama smiltīs ieripinātajai takai.