palēkt
palēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palecu | palecam | palēcu | palēcām | palēkšu | palēksim |
| 2. pers. | palec | palecat | palēci | palēcāt | palēksi | palēksiet, palēksit |
| 3. pers. | palec | palēca | palēks | |||
Pavēles izteiksme: palec (vsk. 2. pers.), paleciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palecot (tag.), palēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palēktu
Vajadzības izteiksme: jāpalec
1.Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
2.apvidvārds Strauji aizritēt (par kādu laika sprīdi).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toms ar abām rokām saķer kāju un palec nost.
- Jans Vilems šausmās palec atpakaļ, paklūp un aizveļas pa zāli.
- Liesmas uzliesmoja horizontāli pa zāli, un visi palēca nostāk.
- viņa iesaucās un palēca nost, labo roku aiz locītavas turēdama gaisā.
- Tik vien spēju, kā palēkt malā,” piebilda kāds notikušā aculiecinieks.