palēkāt
palēkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palēkāju | palēkājam | palēkāju | palēkājām | palēkāšu | palēkāsim |
| 2. pers. | palēkā | palēkājat | palēkāji | palēkājāt | palēkāsi | palēkāsiet, palēkāsit |
| 3. pers. | palēkā | palēkāja | palēkās | |||
Pavēles izteiksme: palēkā (vsk. 2. pers.), palēkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palēkājot (tag.), palēkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palēkātu
Vajadzības izteiksme: jāpalēkā
Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nu gan tie čekisti palēkās, cerot dabūt rokā vainīgo!
- – Man gribas palēkāt ar lecamauklu, – Madara paziņo.
- – Mēs tikai nedaudz palēkājām, lai ēdiens ātrāk pārstrādājas.
- Piemēram, var palēkāt, paskriet vai apzināti pasmieties.
- Tad vēl palēkāju un pavingroju turpat parka pie soliņa.