pakāpelēt
Lietojuma biežums :
pakāpelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pakāpelēju | pakāpelējam | pakāpelēju | pakāpelējām | pakāpelēšu | pakāpelēsim |
2. pers. | pakāpelē | pakāpelējat | pakāpelēji | pakāpelējāt | pakāpelēsi | pakāpelēsiet, pakāpelēsit |
3. pers. | pakāpelē | pakāpelēja | pakāpelēs |
Pavēles izteiksme: pakāpelē (vsk. 2. pers.), pakāpelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakāpelējot (tag.), pakāpelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakāpelētu
Vajadzības izteiksme: jāpakāpelē
Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Vai drīkst, es pa jums pakāpelēšu?”
- Aktīvākie var pakāpelēt pa klinšainajiem kalniem un paraudzīties uz ieleju un blakus esošo pilsētu no augšas.
- Ofisa telpās iespējams gan skrituļot, gan spēlēt galda futbolu, gan nedaudz pakāpelēt pa mākslīgo klinti.
- Pārpalikumi tiek sakrauti lielās mālainās " čupās", veidojot tādus kā kalnus, kas izskatās intriģējoši un ir interesantas vietas, kur pakāpelēt.
- Grausts Rīgas un 1905.gada ielas stūrī joprojām baida garāmgājējus un vilina skolēnus pēc stundām pakāpelēt pa bīstamajiem gruvešiem.