pakraste
pakraste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakraste | pakrastes |
| Ģen. | pakrastes | pakrastu |
| Dat. | pakrastei | pakrastēm |
| Akuz. | pakrasti | pakrastes |
| Lok. | pakrastē | pakrastēs |
pakrasts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakrasts | pakrasti |
| Ģen. | pakrasta | pakrastu |
| Dat. | pakrastam | pakrastiem |
| Akuz. | pakrastu | pakrastus |
| Lok. | pakrastā | pakrastos |
1.Vieta krasta piekājē zem ūdens līmeņa.
2.Krasta nogāze vai tās pamatne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet no pakrastes jau tā kā mati no smadzenēm ārā.
- Bija jāieiet Vilkumuižā uz vakariņām; viņš izbrida cauri pakrastes kārkliem un nonāca dīķmalas pļaviņā.
- Skatījām Aleksandra Štrāla gleznu, kurā atainots nodegušais Kraukļa krogs, stāvā pakraste aizmugurē un krasta avoti.
- “Es, Beatrise Švirkste, visu, kas palicis no manām lietām, novēlu Silvijai Pakrastes kundzei.
- Rudzātu pakraste