pakrūme
Lietojuma biežums :
pakrūme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakrūme | pakrūmes |
| Ģen. | pakrūmes | pakrūmju |
| Dat. | pakrūmei | pakrūmēm |
| Akuz. | pakrūmi | pakrūmes |
| Lok. | pakrūmē | pakrūmēs |
Vieta zem krūma vai krūmiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pareizi vien ir, jo bērniem nepiedien redzēt savus senčus vārtoties pakrūmē.
- Bet šeit, pakrūmē, rau, piecatā dīrā āzi.
- Pavisam cits asums, nekā pakrūmēs meklēt čurājamā podiņa vāku.
- Viņiem ejot pār laukumam, viss bija kluss un nekustīgs, tikai zvirbuļi lēkāja pakrūmē un vējš slinki dzenāja putekļu vērpetes.
- Toreiz bija pavasaris, pats skaistums, zeme jau atlaidusies, krietni sasilusi un izžuvusi, grāvmales, pakrūmes un mežmalas jau zaļas, arī koki vēra vaļā savas pirmās lapas, bet viņš, notupies lauku celiņa otrā pusē, pāri grāvim, ar puļķīti kašāja zemē bedrīti, laikam gribēdams kaut ko iestādīt.