pakrākt
pakrākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakrācu | pakrācam | pakrācu | pakrācām | pakrākšu | pakrāksim |
| 2. pers. | pakrāc | pakrācat | pakrāci | pakrācāt | pakrāksi | pakrāksiet, pakrāksit |
| 3. pers. | pakrāc | pakrāca | pakrāks | |||
Pavēles izteiksme: pakrāc (vsk. 2. pers.), pakrāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakrācot (tag.), pakrākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakrāktu
Vajadzības izteiksme: jāpakrāc
Neilgu laiku, mazliet krākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Viņš tā klepo, ka cilvēks vairs nevar pat ritmā pakrākt…
- Pēdējās dienas atnākot mājās gribās vien iekrist gultā un pakrākt
- Taga visas vaidzīgās fakultātes ir tepat , dažu minūšu gājiena attālumā un tas nozīmē , ka var pakrākt ilgāk , taču kkā ir iegājies , ka pēdējā laikā bieži vien nokrācu pirmās lekcijas D
- Asprātīgi BK vīri, tiešām, pašņākt, pakrākt pļaviņā.
- tas jau skaidrs mans ceļabiedrs līdz sešiem novilka, un tad aizgāja pakrākt uz mašīnu